Slinkums

Raksts sagatavots sadarbībā ar  žurnālu "Mājas Viesis" 2014

 Slinkums ir nespēja sevi piespiest darīt to, kas rada piepūli un ir ne tik tīkams.

 Tomēr, slinkums nerodas tāpat vien – to radījusi mūsu psihe, tādā veidā signalizējot par kaut ko svarīgu, kas notiek mūsos. Vienkārši  pasludinot to par iznīcināmu  ienaidnieku, mēs kritizējam daļu sevis.” Slinkums slikts, tātad arī es slikts”. Daudz būtiskāk ir saprast, kas aiz slinkuma slēpjas.

 Un slēpties šeit var dažādas lietas. Tā var būt slēpta protesta forma pret kaut ko mums nepieņemamu vai netīkamu ( piemēram – nemīlēts darbs). Tās var būt ļoti konkrētas bailes no neizdošanās.  Reizēm slinkuma pamatā var būt enerģijas kritums, kas saistīts ar organisma novājinātību. Ja cilvēkam vispār nav raksturīgi slinkot, bet šobrīd slinkums ir  ļoti izteikts, visdrīzāk tas stāsta par kādām veselības problēmām. Reizēm, kombinējoties arī ar citām pazīmēm, tas var liecināt par depresijas klātbūtni.

     Visbiežāk slinkums piemeklē tos cilvēkus, kas jūtas par sevi nepārliecināti  un nedroši.  Tas vairāk pielīp tiem, kas baidās no neveiksmēm, baidās no izgāšanās un  baidās arī no panākumiem. Slinkuma varā biežāk var nokļūt cilvēki,  kuri savas dzīves laikā saņēmuši tiešu vai slēptu ziņu no sev svarīgiem cilvēkiem  ( visbiežāk vecākiem) – „nevajag izcelties”, „esi nemanāms,  tāds kā visi” . Tie ir cilvēki, kuriem ir nācies vairāk dzīvot un darīt lietas pēc pienākuma principa „tā vajag” ( mācības, darbs, attiecības, ) , nevis – „es vēlos”. Slinkums var būt sabiedrotais neapmierinātībai ar savu dzīvi kopumā  un bezcerības izjūtai kaut ko tajā mainīt. Tas var būt arī pašsabotāžas elements, kura pamatā ir nepatika vai pat naids pret sevi.

  Lai izprastu sava slinkuma iemeslus, cilvēkam vērts ieklausīties sevī un atšķetināt dažus svarīgus jautājumus. Vērts izprast un atzīt, kas patiesībā slēpjas aiz manas nevēlēšanās kaut ko darīt? Kādēļ man vajadzīgs slinkums, ko tas man dod? No kā tas mani pasargā?  Varbūt vērts pārskatīt savas dzīves pamata izvēles – vai es dzīvoju tā, kā vēlos, vai tiešām daru to, kas man sirdij tuvs? Ja nē – kā es varu šīs lietas ietekmēt, ko varu mainīt? Ja slinkuma pamatā ir nedrošība un nepārliecinātība par sevi,  ir vērts trenēt savas iemaņas, prasmes, papildināt zināšanas, lai spētu justies kā kompetents meistars savā jomā.Priecājoties par paveikto, mums vienmēr rodas papildus enerģija darīt kaut ko vēl , un slinkums atkāpjas.  Ja slinkumu provocē cilvēkam patlaban raksturīgs noguruma līmenis, vērts pārskatīt savu ikdienas ritmu – nepārslogot sevi,  pietiekami daudz atpūsties, izgulēties, dot sev atelpas brīžus, lai pēc tam varētu pilnvērtīgi un produktīvi darboties. Svarīgi iemācīt sevi darīt lietas savlaicīgi, jo sakrājusies kaudze ar darāmo izraisa dusmas, pārdzīvojumus un bezspēcību un slinkums ir klāt.

Vislabākās zāles pret slinkumu ir mundrums it visā, kā ieradums.Tā ir aktīva dzīves pozīcija, kura liek justies darbīgam,dzīvespriecīgam  un līdz ar to gandarītam pašam par sevi.